12. jūlijs bija maģiska diena. Zvaigznes sastājās visur kur vien var sastāties. Taisni un tai pašā laikā pa diagonāli un arī zigzagā, jo izdevās veiksmīgi nokārtot CompTIA Network+ eksāmenu.
Kā jau tas pienākas, tad pēc kursiem taču neies uzreiz kārtot eksāmenu, labāk nogaidīs 8-9mēnešus kad teju vai viss aizmirsies un tad ies to darīt. Paņēmu nedēļu brīvu no darba, lai visam ietu cauri no jauna. Biju jau nobriedis, ka ar pirmo reizi nesanāks un varēs vēl turpināt ar pašmācību līdz otrajam eksāmena mēģinājumam. Veiksmīgā kārtā tāda otrā mēģinājuma nebūs.
Pilnīgs idiotisms. Tā varētu divos vārdos raksturot piedzīvojumu saistībā ar ūdens skaitītāju akām.
Pirmā aka bija zaļa. To mums nozaga septembra vidū. Kāds varētu teikt, ka paši bijām vainīgi. Viņa nebija ierakta zemē, tik tā pa pusei, jo plānos vēl bija zemes darbi un viņu vairāk apbērtu. Zemes darbus viņa nesagaidīja.
Ar otro aku jau bijām prātīgāki. Tā tika ierakta dziļāk. Kā arī vēl papildus tai apkārt bija betona kārta. Tas arī netraucēja kretīnu brigādei un mēnesi pēc pirmās akas nozagšanas, tika nozagta arī otra aka.
Akā saskrūvēju skrūves. Tā lai viņas neizlīstu ārā akas iekšpusē. Kā vienu no variantiem arī man ieteica armatūru pilnībā izdurt cauri visai akai. Šī ideja man nepatika, jo tā tomēr ir siltināta aka un armatūra ir metāls, kuram patīk vadīt aukstumu. Tādējādi arī ietekmējot temperatūru akas iekšā un akas siltinājums zaudētu savu jēgu.
Sameklēju visādus pārpalikumus. Izņemot betona/klona maisījumu. To par kaut kādi 4eur nopirku.
Armatūra bija piesaistīta ieurbtajām skrūvēm. Viss gatavs betonēšanai.
Gatavs. Pēc dažām dienām jau arī tika sastumta zeme apkārt un aka bija ierakta.
Un jau otro reizi bija jāskatās uz šādu skatu.
Pēc pirmās nozagtās akas neplānojām iet un policijai sūdzēties. Kas noticis, tas noticis. Policijai tā jau darbu daudz un noteikti svarīgāki par aku zagļu tverstīšanu. Taču kad otro nozaga, tad jau domas mainījās. No kaimiņa, kurš nodarbojas ar zemes darbiem un ir paziņas gan kanalizācijas/ūdens licēju lauciņā, kā arī policijā, teica, ka siltināto ūdens skaitītāju aku zagšana iet uz urā. Tika izsaukta policija. Ieradās, uztaisīja bildītes un paņēma liecību. Pēc dažām dienām jau arī zvanīja no policijas, lai ierodos iecirknī un vēlreiz sniedzu liecību izmeklētājai. Tagad oficiāli ir uzsākta krimināllieta un cerams, ka izdosies vainīgos notvert.
Sapratām, ka trešo aku nesponsorēsim zagļiem. Sameklēju jau atkal visādus pārpalikumus un sameistaroju siltinātu kasti. Kastes galvenais uzdevums izdzīvot ziemu. Nekas cits no viņas netiek gaidīts.
Tika uzmeistarotas divas šādas malas. Iekšā 5 vai 6cm puķiks. No abām pusēm plāns finierītis. Ārmalā pa perimetru pieskrīvēts un iekšpusē to satur 2 dēļi.
Kad divas malas bija gatavas tad viss pārējais jau tika salikts kopā objektā uz vietas.
“Akas” augšpusē par siltumu rūpējas apmēram 20cm bieza puķika kārta kurai gar malām sapūstas putas. Tā kā vēl šogad plānots ievākties jaunajā mājā, tad bija jāplāno kaste tā, lai no augšas var piekļūt skaitītājiem un palaist ūdens padevi.
1.jūlijs pienāca un nu beidzot drīkstēja ķerties pie koku zāģēšanas. Plānā bija nogāzt divus kokus – priedi un apsi. Tā kā priede atradās teritorijas iekšpusē un gandrīz vai bija vienalga uz kuru pusi tā kristu, tad ar viņu sāku. Liku lietā savas YouTube iegūtās zināšanas par koku zāģēšanu 🙂 Sākums bija labs, un tad viss pagriezās pa 180 grādiem. Tai skaitā priede – nokrita teju vai 180 grādus uz otru pusi kā sākumā plānots. Problēma radās, kad nenoturēju zāģi taisni un aizmugures iezāģējumam viena mala bija līmenī ar ķīļa apakšu. Līdz ar to arī priede sasvērās uz nepareizo pusi. Tālāk jau bija plāns mēģināt šķirbā iedabūt cirvi, kas varbūt tomēr sasvērtu priedi atpakaļ pareizajā virzienā. Naiva cerība, ka tās arī nepiepildījās un sapratu, ka cirvis tanī situācijā nelīdzēs. Taču cirvis palīdzēja citādi. Viņu iesitu otrā malā un panācu to, lai priede neuzkristu virsū blakus esošajai priedei.
Pēc priedes sekoja apse. Ar to vairs šādas kļūdas nedrīkstēja pieļaut. Ja apse kristu kā priede, tad tā uzkristu uz ceļa. Trakāk būtu ja tā uzkristu elektrības kastei, kaimiņu elektrības kastei, ūdens/kanalizācijas akām. Ar apsi biju arī gudrāks un pirms aizmugures iezāģējiena, ar zāģi iezīmēju mizā kur man konkrēti jāzāģē. Ja priedes nozāģēšana aizņēma pavisam kopā teju vai 30 minūtes, tad apse tika nogāzta ātrāk kā 10 minūtēs un precīzi tur kur vajadzēja.
Taisīju arī timelapse tam kā apse tiek aptīrīta, bet vienā brīdī secināju, ka SD karte pilna un gala rezultātā pa vidu ir iztrūkums.
Kā gan priedes, gan apses video redzams, tad es viņas zāģēju salīdzinoši augstu no zemes. Tādam profesionālam arboristam kā man 🙂 , kurš pirmo reizi zāģē kokus un visu iemācījies no YouTube video, vieglāk to ir darīti nedaudz augstāk nekā tuvu pie zemes. Ar priedi jau tā nenoturēju zāģi horizontāli 🙂 Pēc tam arī augstos celmus nozāģēju tuvu zemei. Par celmu frēzēšanu nesatraucos, jo abos gadījumos abi celmi ar visām saknēm būs jārok ārā, jo traucēs vai nu mājas pamatiem vai iebraucamajam ceļam.
3 dienu darbs nejēdzīgā karstumā un odos un koku vairs nav, viss nokopts. Stumbru bluķi gaidīs skaldīšanu, bet lielākā daļa zaru jau ir saīsināti un jau sāk žūt šķūnī vai arī vienkārši tiks nokurināti ugunskuros.
Šis bija mans mācību YouTube video. Pilnībā pietika, lai saprastu ko kā darīt šādu koku zāģēšanā. Tā kā abi koki nebija nekādi ūber garie/resnie/lielie, tad izlēmu pist kapeiku un nesaukt kārtīgu arboristu, bet paveikt darbu paša spēkiem.
Diezgan muļķīga situācija sanāca pirms kāda laiciņa. Lai mēs varētu izbūvēt iebraucamo ceļu, mums vajag vienu koku nocirst. Tam jau atļauja mums bija un nācās vēl nedaudz pagaidīt, lai reāli varētu jau sākt kaut kādus darbus. Kad nu beidzot varējām sākt kaut ko darīt, tad noskaidrojās, ka pirms 5 dienām sācies koku ciršanas aizliegums (20. punkts). Stulbi, tagad līdz 1. jūlijam jāgaida, kad varēs ko darīt.
Visnotaļ patīkams pārsteigums bija ieraudzīt jau uzstādītu elektrības kasti. Ar steigu nācās dabūt kastē iekšā elektrības vadu, lai sadales tīklu tehniķim būtu ko pieslēgt. Dabūt vadu iekšā kastē neprasīja vairāk par 10 sekundēm. Grūtākais šajos sagatavošanās darbos bija izrakt bedrīti un tanī ievietot iepriekš sagatavoto dēli ar rozešu kasti. Zemes virskārta kārtīgi sasalusi un nācās pat iesvīst, lai paveiktu pēc būtības ļoti vienkāršu darbu.
Beigās jau viss izdevās un pašam prieks par to cik vienkārši, bet patīkami viss izskatās.
Rozešu kasti izvēlējos šo no amazon.de Kā reiz paredzēta āra lietošanai, katrai rozetei ir individuāls slēdzis un arī sarkana gaismiņa, kas norāda uz to vai rozete ieslēgta vai nē. Uzbūves kvalitāte arī patīkami pārsteidza. Lēta jau nav, savi 20 EUR ir, bet toties izskatās ļoti kvalitatīva prece.
Pēdējais posms elektrības epopejā būs jau tās pievilkšana mājai. Līdz tam vēl, diemžēl, tālu.
